Zirga svīšana
Sviedru sekrēcija ir raksturīga visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, taču tā nav visiem vienāda.
Visvairāk svīst zirgi un aitas, tiem sviedri izdalās nepārtraukti.
Sviedru daudzums ir atkarīgs no organisma stāvokļa un apkārtējās vides apstākļiem.
Centrālo sviedru atdalīšanos regulē sviedru atdalīšanās centrs iegarenajās smadzenēs.
Reflektorā sviedru atdalīšanās rodas ādas sasilšanas, muskuļu darbības rezultātā.
Zirgiem svīšana ir cieši saistīta ar kustību, jo muskuļi dara pastiprinātu darbu ar siltuma izdalīšanos. Jo spēcīgāk un biežāk saraujas muskuļi, jo vairāk siltuma tie rada un šajā gadījumā svīšana ir fizioloģiska, t.i., normāla, kas sekmē siltuma atdevi un zirga fizioloģiskās temperatūras normas uzturēšanu.
Siltuma un ūdens atdeve vienlaicīgi notiek arī caur plaušām. Uz šī pamata ir izstrādāti paņēmieni, kuri var ievērojami samazināt zirga svīšanu. Treniņu rezultātā zirgam tiek attīstīta elpošanas muskuļu grupa un tā caur plaušām tiek izvadīts vairāk siltuma.
Zirga svīšana ir atkarīga arī no katra dzīvnieka individuālajām īpatnībām.
Sviedru sastāvs un daudzums
Sviedru daudzums, kurš zirgam izdalās diennaktī nav precīzi uzskaitāms, jo tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Ir noskaidrots, ka zirgam miera stāvoklī un pie uzturošas ēdināšanas izdalās ap 2 litri sviedru diennaktī.
Zirga sviedri sastāv no 75% dažādu sāļu un ap 25% organisko vielu, t.sk. urīnviela, urīnskābe, gaistošās taukskābes, amonjaks. Gaistošās taukskābes nosaka arī dzīvnieku sviedru specifisko smaku. Zirgiem ar sviedriem izdalās liels daudzums viegli putojošu albumīnu - olbaltumvielu, tāpēc sasvīdis zirgs bieži ir putains.
No neorganiskajām vielām sviedru sastāvā pārsvarā ir nātrija hlorīds, kas piedod sviedriem sāļu garšu, kālija hlorīds, fosforskābie un sērskābie savienojumi.
Zirga muskuļu darbība
Muskuļi savu iespēju robežās veic mehānisku darbu, pārvietojot dzīvnieka ekstremitātes un visu ķermeni telpā. Muskuļu spēks ir nepastāvīgs lielums, tas ir atkarīgs no to izstiepšanās līmeņa un no kairinājuma rakstura, tāpat tie ir elastīgi un var izstiepties dažādā garumā, pat divreiz garāki, un jo vairāk tie ir izstiepti, jo lielāku spēku tie var attīstīt. Piemēram, kad zirgs grasās iespert, tas sākumā atvirza pakaļkājas uz priekšu, tā izstiepjot vajadzīgos muskuļus pēc iespējas garākus, piedodot tiem spēku.
Tomēr ne visa strādājoša muskuļa enerģija tiek tērēta mehāniskajam darbam, tās lielākā daļa tiek izlietota siltuma ražošanai. Darbam tiek patērēta tikai 40% no muskuļu enerģijas.
Muskuļu nogurums
Piemērs.
Eksperimenta apraksts - Laboratorijā tiek apskatīts un kairināts no organisma atdalīts muskulis.
Ja muskuļiem dod iespēju atpūsties pēc ne visai biežiem uzbudinājumiem, tad muskuļu saraušanās nav būtiski izmainīta un muskulis nenogurst. Tā strādā sirds muskulatūra, kuras saraušanās mijas ar pauzēm. Ja pauzes starp muskuļu kairinājumu ir īsas, pēc kāda laika novēro muskuļu nogurumu, kas izpaužas tā, ka muskulis sāk mazāk sarauties, tā uzbudināmība un saraušanās atslābst, tas rada mazāk mehānisko enerģiju, bet vairāk siltumu, līdz beidzot noguris muskulis atsakās strādāt pilnīgi. Pēc atpūtas tas atkal spēj sarauties. Muskuļu nogurums rodas no tā, ka tajos uzkrājas pienskābe un citi vielmaiņas produkti.
Organismā muskuļu nogurums norit daudz sarežģītāk; šajā procesā piedalās CNS, muskuļi, asinis, iekšējā sekrēcijas dziedzeri, u.c.. Tāpēc muskuļu nogurumu organismā var samazināt iedarbojoties ne tikai tieši uz muskuli. Tā, piemēram, piegādājot organismam papildu skābekli, jo tas izkliedē no muskuļiem uzkrājušos ogļskābi; atpūta no darba ļauj asinīm no strādājošiem muskuļiem izskalot vielu maiņas produktus, bet pelde vai zirga mazgāšana tonizē zirga CNS; pastiprināta ēdināšana uzlabo muskuļu apgādi ar barības vielām;
Nogurumu var attiecināt ne tikai uz muskuļiem, bet tas var iestāties visos orgānos pēc ilgstoša un saspringta darba. Muskuļiem tas izpaužas kā nespēja sarauties, dziedzeri neizstrādā sekrētus, nervu sistēma palēnināti vada refleksus, u.c. Atpūta no darba izlīdzina strādājošā orgāna stāvokli, tas liek secināt, ka noguruma un atpūtas procesi savā starpā ir cieši saistīti.
Kad muskuļi strādā, tie vienlaicīgi uzsildās un ir galvenais siltuma avots organismā. Asinis, kuras uzsildās muskuļos, tiek iznēsātas pa visu ķermeni, līdz ar to izlīdzinās temperatūra organismā. Muskuļu darbība ir atkarīga no apkārtējās vides un organisma darbības. Optimālā vides temperatūra muskuļu darbam ir līdz +30 , bet lielāka par + 43 samazina muskuļu darbību un + 48-50 grādos muskuļu audi iet bojā.
Ja zirgs ilgstoši nav nodarbināts, tā muskuļu audi zaudē spēju attīstīt tādu spēku, kādu tie varētu veikt, ja būtu trenēti.
Zirgu pārkaršana
Vasara, sutīgs laiks, sacensību slodze, ilgstoša atrašanās slēgtā transporta līdzeklī, ganības bez noēnojuma, u.c. iemesli var būt zirga pārkaršanai jeb karstuma dūrienam, saules dūrienam.
Klīniskās pazīmes - paaugstināta ķermeņa temperatūra, pastiprināta svīšana, paātrināta elpošana, apātija, paātrināta sirdsdarbība, muskuļu trīce.
Ko darīt? Zirgs jāieved vēsākās telpās vai ēnā. Jādod dzert auksts ūdens. Zirgu ieteicams mazgāt ar aukstu ūdeni, likt uz galvas, kakla aukstas kompreses. Ja zirga veselības stāvoklis pāris stundu laikā nenormalizējas, tad jāizsauc veterinārārsts.
Komplikācijas. Smadzeņu vai plaušu tūska, iekšējā asiņošana, nervu darbības traucējumi, u.c.
Sagatavoja veterinārārste Aija Pavlovska
Visvairāk svīst zirgi un aitas, tiem sviedri izdalās nepārtraukti.
Sviedru daudzums ir atkarīgs no organisma stāvokļa un apkārtējās vides apstākļiem.
Centrālo sviedru atdalīšanos regulē sviedru atdalīšanās centrs iegarenajās smadzenēs.
Reflektorā sviedru atdalīšanās rodas ādas sasilšanas, muskuļu darbības rezultātā.
Zirgiem svīšana ir cieši saistīta ar kustību, jo muskuļi dara pastiprinātu darbu ar siltuma izdalīšanos. Jo spēcīgāk un biežāk saraujas muskuļi, jo vairāk siltuma tie rada un šajā gadījumā svīšana ir fizioloģiska, t.i., normāla, kas sekmē siltuma atdevi un zirga fizioloģiskās temperatūras normas uzturēšanu.
Siltuma un ūdens atdeve vienlaicīgi notiek arī caur plaušām. Uz šī pamata ir izstrādāti paņēmieni, kuri var ievērojami samazināt zirga svīšanu. Treniņu rezultātā zirgam tiek attīstīta elpošanas muskuļu grupa un tā caur plaušām tiek izvadīts vairāk siltuma.
Zirga svīšana ir atkarīga arī no katra dzīvnieka individuālajām īpatnībām.
Sviedru sastāvs un daudzums
Sviedru daudzums, kurš zirgam izdalās diennaktī nav precīzi uzskaitāms, jo tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Ir noskaidrots, ka zirgam miera stāvoklī un pie uzturošas ēdināšanas izdalās ap 2 litri sviedru diennaktī.
Zirga sviedri sastāv no 75% dažādu sāļu un ap 25% organisko vielu, t.sk. urīnviela, urīnskābe, gaistošās taukskābes, amonjaks. Gaistošās taukskābes nosaka arī dzīvnieku sviedru specifisko smaku. Zirgiem ar sviedriem izdalās liels daudzums viegli putojošu albumīnu - olbaltumvielu, tāpēc sasvīdis zirgs bieži ir putains.
No neorganiskajām vielām sviedru sastāvā pārsvarā ir nātrija hlorīds, kas piedod sviedriem sāļu garšu, kālija hlorīds, fosforskābie un sērskābie savienojumi.
Zirga muskuļu darbība
Muskuļi savu iespēju robežās veic mehānisku darbu, pārvietojot dzīvnieka ekstremitātes un visu ķermeni telpā. Muskuļu spēks ir nepastāvīgs lielums, tas ir atkarīgs no to izstiepšanās līmeņa un no kairinājuma rakstura, tāpat tie ir elastīgi un var izstiepties dažādā garumā, pat divreiz garāki, un jo vairāk tie ir izstiepti, jo lielāku spēku tie var attīstīt. Piemēram, kad zirgs grasās iespert, tas sākumā atvirza pakaļkājas uz priekšu, tā izstiepjot vajadzīgos muskuļus pēc iespējas garākus, piedodot tiem spēku.
Tomēr ne visa strādājoša muskuļa enerģija tiek tērēta mehāniskajam darbam, tās lielākā daļa tiek izlietota siltuma ražošanai. Darbam tiek patērēta tikai 40% no muskuļu enerģijas.
Muskuļu nogurums
Piemērs.
Eksperimenta apraksts - Laboratorijā tiek apskatīts un kairināts no organisma atdalīts muskulis.
Ja muskuļiem dod iespēju atpūsties pēc ne visai biežiem uzbudinājumiem, tad muskuļu saraušanās nav būtiski izmainīta un muskulis nenogurst. Tā strādā sirds muskulatūra, kuras saraušanās mijas ar pauzēm. Ja pauzes starp muskuļu kairinājumu ir īsas, pēc kāda laika novēro muskuļu nogurumu, kas izpaužas tā, ka muskulis sāk mazāk sarauties, tā uzbudināmība un saraušanās atslābst, tas rada mazāk mehānisko enerģiju, bet vairāk siltumu, līdz beidzot noguris muskulis atsakās strādāt pilnīgi. Pēc atpūtas tas atkal spēj sarauties. Muskuļu nogurums rodas no tā, ka tajos uzkrājas pienskābe un citi vielmaiņas produkti.
Organismā muskuļu nogurums norit daudz sarežģītāk; šajā procesā piedalās CNS, muskuļi, asinis, iekšējā sekrēcijas dziedzeri, u.c.. Tāpēc muskuļu nogurumu organismā var samazināt iedarbojoties ne tikai tieši uz muskuli. Tā, piemēram, piegādājot organismam papildu skābekli, jo tas izkliedē no muskuļiem uzkrājušos ogļskābi; atpūta no darba ļauj asinīm no strādājošiem muskuļiem izskalot vielu maiņas produktus, bet pelde vai zirga mazgāšana tonizē zirga CNS; pastiprināta ēdināšana uzlabo muskuļu apgādi ar barības vielām;
Nogurumu var attiecināt ne tikai uz muskuļiem, bet tas var iestāties visos orgānos pēc ilgstoša un saspringta darba. Muskuļiem tas izpaužas kā nespēja sarauties, dziedzeri neizstrādā sekrētus, nervu sistēma palēnināti vada refleksus, u.c. Atpūta no darba izlīdzina strādājošā orgāna stāvokli, tas liek secināt, ka noguruma un atpūtas procesi savā starpā ir cieši saistīti.
Kad muskuļi strādā, tie vienlaicīgi uzsildās un ir galvenais siltuma avots organismā. Asinis, kuras uzsildās muskuļos, tiek iznēsātas pa visu ķermeni, līdz ar to izlīdzinās temperatūra organismā. Muskuļu darbība ir atkarīga no apkārtējās vides un organisma darbības. Optimālā vides temperatūra muskuļu darbam ir līdz +30 , bet lielāka par + 43 samazina muskuļu darbību un + 48-50 grādos muskuļu audi iet bojā.
Ja zirgs ilgstoši nav nodarbināts, tā muskuļu audi zaudē spēju attīstīt tādu spēku, kādu tie varētu veikt, ja būtu trenēti.
Zirgu pārkaršana
Vasara, sutīgs laiks, sacensību slodze, ilgstoša atrašanās slēgtā transporta līdzeklī, ganības bez noēnojuma, u.c. iemesli var būt zirga pārkaršanai jeb karstuma dūrienam, saules dūrienam.
Klīniskās pazīmes - paaugstināta ķermeņa temperatūra, pastiprināta svīšana, paātrināta elpošana, apātija, paātrināta sirdsdarbība, muskuļu trīce.
Ko darīt? Zirgs jāieved vēsākās telpās vai ēnā. Jādod dzert auksts ūdens. Zirgu ieteicams mazgāt ar aukstu ūdeni, likt uz galvas, kakla aukstas kompreses. Ja zirga veselības stāvoklis pāris stundu laikā nenormalizējas, tad jāizsauc veterinārārsts.
Komplikācijas. Smadzeņu vai plaušu tūska, iekšējā asiņošana, nervu darbības traucējumi, u.c.
Sagatavoja veterinārārste Aija Pavlovska
