Zirgs pavasarī
Ziema gandrīz beigusies. Mums vēl salst, jo sniegs negrib atkāpties, bet kā jūtas zirgi pavasara atnākšanas laikā?
Gaidot ziemu, zirgi ir uzaudzējuši varenu kažoku. Mūsu stallī ir teiciens: „Kā var uzzināt, ka pavasaris tuvojas?” atbilde – „Pilna mute ar zirga spalvām.”
Tiešām, jau labu laiku zirga iekšējais gadalaiku maiņas pulkstenis ir devis signālu, - jāatbrīvojas no siltā kažoka, jo dabā ir atmoda.
Apmatojuma maiņa var būt nepārtraukta un sezonāla. Nepārtrauktā apmatojuma maiņas laikā, sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, mati noveco un izkrīt, bet to vietā izaug jauni, piemēram, zirgam garie astes mati nepārtraukti izkrīt un ataug no jauna. Sezonālā apmatojuma maiņa notiek pavasarī un rudenī.
Rudenī - gatavojoties ziemai zirgiem uzaug biezāks, garāks apmatojums, jo veidojas pavilna, kura blīvi nosedz ādu un pasargā ādu no sala un mitruma.
Pavasarī – pašlaik, dabas dotā sajūta, lai regulētu organisma temperatūru, organismam liek atmest lieko un garo apmatojumu.
Kā apmatojuma maiņu izjūt zirgs?
Mēs, cilvēki, protams, nevaram zirgam pajautāt: „Kā tu jūties, kad „met spalvu? ””,taču, zinot zirga anatomiju un fizioloģiju, varam mēģināt šo procesu izprast.
Apmatojuma maiņas laiks paņem no zirga lielu enerģijas patēriņu, papildu, intensīvāku organisma spēku mobilizāciju svarīgākajam periodam. Jaunā apmatojuma ataudzēšana prasa ne mazāku piepūli un spēku. Organisms iztērē biotīna, A, D un citu vitamīnu rezerves, sāļus, kalciju, fosforu utt.
Laika apstākļiem kļūstot siltākiem, biezais apmatojums liek zirgiem pastiprināti svīst, un, gluži vienkārši, tam ir karsti. Bieži, lai atvieglotu sev zirga apmatojuma tīrīšanu tieši pavasara laikā, cilvēki zirgus noskuj. Zirga skūšana izmaina tā dabisko termoregulāciju, ādas reflektoro darbību, var sekmēt muskuļu traumas, ādas noberzumus no segām un aizjūga. Tāpēc vēlreiz un vēlreiz ir jāpārdomā, vai noskujot zirgu „problēma ar zirgu spalvām it visur " atrisināsies.
Zirga īpašniekiem un treneriem, jābūt pacietīgiem un jārada visi apstākļi, lai apmatojuma maiņa noritētu pēc iespējas ātrāk.
Daži ieteikumi un personīgie novērojumi veiksmīgam pavasarim
Sagatavoja Aija Pavlovska, veterinārārste
Gaidot ziemu, zirgi ir uzaudzējuši varenu kažoku. Mūsu stallī ir teiciens: „Kā var uzzināt, ka pavasaris tuvojas?” atbilde – „Pilna mute ar zirga spalvām.”
Tiešām, jau labu laiku zirga iekšējais gadalaiku maiņas pulkstenis ir devis signālu, - jāatbrīvojas no siltā kažoka, jo dabā ir atmoda.
Apmatojuma maiņa var būt nepārtraukta un sezonāla. Nepārtrauktā apmatojuma maiņas laikā, sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, mati noveco un izkrīt, bet to vietā izaug jauni, piemēram, zirgam garie astes mati nepārtraukti izkrīt un ataug no jauna. Sezonālā apmatojuma maiņa notiek pavasarī un rudenī.
Rudenī - gatavojoties ziemai zirgiem uzaug biezāks, garāks apmatojums, jo veidojas pavilna, kura blīvi nosedz ādu un pasargā ādu no sala un mitruma.
Pavasarī – pašlaik, dabas dotā sajūta, lai regulētu organisma temperatūru, organismam liek atmest lieko un garo apmatojumu.
Kā apmatojuma maiņu izjūt zirgs?
Mēs, cilvēki, protams, nevaram zirgam pajautāt: „Kā tu jūties, kad „met spalvu? ””,taču, zinot zirga anatomiju un fizioloģiju, varam mēģināt šo procesu izprast.
Apmatojuma maiņas laiks paņem no zirga lielu enerģijas patēriņu, papildu, intensīvāku organisma spēku mobilizāciju svarīgākajam periodam. Jaunā apmatojuma ataudzēšana prasa ne mazāku piepūli un spēku. Organisms iztērē biotīna, A, D un citu vitamīnu rezerves, sāļus, kalciju, fosforu utt.
Laika apstākļiem kļūstot siltākiem, biezais apmatojums liek zirgiem pastiprināti svīst, un, gluži vienkārši, tam ir karsti. Bieži, lai atvieglotu sev zirga apmatojuma tīrīšanu tieši pavasara laikā, cilvēki zirgus noskuj. Zirga skūšana izmaina tā dabisko termoregulāciju, ādas reflektoro darbību, var sekmēt muskuļu traumas, ādas noberzumus no segām un aizjūga. Tāpēc vēlreiz un vēlreiz ir jāpārdomā, vai noskujot zirgu „problēma ar zirgu spalvām it visur " atrisināsies.
Zirga īpašniekiem un treneriem, jābūt pacietīgiem un jārada visi apstākļi, lai apmatojuma maiņa noritētu pēc iespējas ātrāk.
Daži ieteikumi un personīgie novērojumi veiksmīgam pavasarim
- Zirgam jānodrošina pastaigas aplokā pēc iespējas ilgāk līdz pat 12 stundām (staļļa zirgiem). Tiem zirgiem, kuri dzīvo ārā visu diennakti, apmatojuma maiņa notiek lēnāk, jo ziemas beigās un pavasara sākumā vēl ir pietiekoši auksts.
- Zirga ēdināšanā galvenais ir rupjā barība neierobežotā daudzumā, jo tā ir galvenais enerģijas avots. Zirgs ļoti labi pārstrādā rupjo barību, jo tas zālēdājs, nevis graudēdājs.
- Ja pavasarī siens nav labas kvalitātes, nepieciešamas papildu spēkbarības devas, pievienojot speciāli zirgam paredzētus vitamīnus un minerālvielu piedevas.
- Labi, ja aplokā būtu krūmāji. Koku miza ir ļoti vērtīgs vitamīnu un sulīgās barības avots, ko zirgi, īpaši pavasaros, meklē un ļoti labi izmanto. (No prakses varu ieteikt – nesaskaldītos, nozāģētos koku zarus un stumbrus ielikt aplokā. Zirgi teicami tiek galā ar mizas nograušanu, tādējādi tie saņem dabīgos vitamīnus, augu sulas, miecvielas, šķiedrvielas u.c., kā arī tiek nodeldēti zirga zobi. Un vēl – šādi nomizoti koki labi žūst un pēc tam noder kā kurināmais materiāls).
- Sāls nepieciešama neierobežotā daudzumā.
- Svaigs dzeramais ūdens ir ļoti nepieciešams gan stallī, gan aplokā visu zirga pastaigu laiku. Trūkstot svaigam dzeramajam ūdenim zirgs ēd mazāk, līdz ar to arī nepilnīgi uzņem barības vielas, nenotiek pilnvērtīga vielu maiņa.
- Neatsverama procedūra ir zirga apmatojuma tīrīšana, kas nodrošina ādas masāžu un mehānisku apmatojuma attīrīšanu.
- Pārāk intensīva zirga treniņu slodze pavasarī, kad laukuma segums atkal kļūst izmantojams, ziemas periodā netrenētam zirgam var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz organismu kopumā, īpaši uz elpošanas sistēmu, locītavu un stiegru veselību. Tādēļ jāatceras par pakāpeniski veidotu slodzi, lai zirgam nenodarītu pāri. Lieti noder padoms – Vasaras sacensību laikā var parādīt tikai to, kas ziemā „sastrādāts”!
Sagatavoja Aija Pavlovska, veterinārārste
